velētava
velētava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velētava | velētavas |
| Ģen. | velētavas | velētavu |
| Dat. | velētavai | velētavām |
| Akuz. | velētavu | velētavas |
| Lok. | velētavā | velētavās |
1.Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
2.apvidvārds Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie velētavas to visu dara tamdēļ , ka pie viņa visus raibumus nomazgā
- Uz kailas velētavas nedrīkst velēt , jo tad nejājot precinieki
- Cūkas nevar laist zem velētavas , citādi kreklā aug utis
- Pēc izlīšanas paliekot bērnu velētavai apakšā , jāsit trīs reiz ar vāli par velētavu
- Metenī jāiet laisties uz velētavas , lai gari lini augtu