velēt
velēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | velēju | velējam | velēju | velējām | velēšu | velēsim |
| 2. pers. | velē | velējat | velēji | velējāt | velēsi | velēsiet, velēsit |
| 3. pers. | velē | velēja | velēs | |||
Pavēles izteiksme: velē (vsk. 2. pers.), velējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: velējot (tag.), velēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: velētu
Vajadzības izteiksme: jāvelē
1.Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
1.1.intransitīvs
2.sarunvaloda Sist, dauzīt; kult.
Saistītās nozīmesbelzt, bliezt, gāzt, zvelt, test, dābt, kliest
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
dābt1 — Sist.
kliest1 — Sist.
miltīt1 — Sist, pērt.
smelt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
vanckāt2 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zvecēt1 — Sist.
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
žaut1 — Sist.
Dot pa mici1 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
bicināt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
būkāt2 — Sist, dauzīt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
mēgt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Nu Eskopa sānus velē divi pāri pastalu, vajag rikšot.
- Dziedāt, lakatiņu vicināt un Eskopam pa sāniem velēt var tāpat.
- Vai Pāvils jūt, ka te viņa senči reiz cepuši maizi, velējuši drēbes, staigājuši uz pirti dzemdēt bērnus?
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.