ziņģēt
ziņģēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ziņģēju | ziņģējam | ziņģēju | ziņģējām | ziņģēšu | ziņģēsim |
| 2. pers. | ziņģē | ziņģējat | ziņģēji | ziņģējāt | ziņģēsi | ziņģēsiet, ziņģēsit |
| 3. pers. | ziņģē | ziņģēja | ziņģēs | |||
Pavēles izteiksme: ziņģē (vsk. 2. pers.), ziņģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ziņģējot (tag.), ziņģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ziņģētu
Vajadzības izteiksme: jāziņģē
1.Dziedāt.
2.Spindzēt (par kukaiņiem).
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sestajā “ Kokneses ziņģē 2017” piedalījās 12 folkloras kopas:
- Izrādes otrajā daļā « Tad ziņģēsim to ziņģi!»
- Kad bija krietni ziņģēts, sākās anekdošu brīdis.
- Drīzāk dzied, trallina, skandē, ziņģē vai daino, bet ne runā.
- Bet te piepeši rādžiņā dzird ziņģējam Stabulnieku, un prāta drupatas viņš nozūmē kā nieku.