stibināt
stibināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stibinu | stibinām | stibināju | stibinājām | stibināšu | stibināsim |
| 2. pers. | stibini | stibināt | stibināji | stibinājāt | stibināsi | stibināsiet, stibināsit |
| 3. pers. | stibina | stibināja | stibinās | |||
Pavēles izteiksme: stibini (vsk. 2. pers.), stibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stibinot (tag.), stibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stibinātu
Vajadzības izteiksme: jāstibina
Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt2.
Avoti: LLVV