Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
stibīt
stibīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.stibījustibījamstibījustibījāmstibīšustibīsim
2. pers.stibīstibījatstibījistibījātstibīsistibīsiet, stibīsit
3. pers.stibīstibījastibīs
Pavēles izteiksme: stibī (vsk. 2. pers.), stibījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stibījot (tag.), stibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stibītu
Vajadzības izteiksme: jāstibī
1.transitīvs Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
2.intransitīvs Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiperonīmi
3.apvidvārds Pērt, sist.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.
Sinonīmi
Hiponīmi
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tās turēja Maksa kaklu dzelžainā tvērienā un stibīja viņu tālāk pa gaiteni.
  • Mums tur vaidzēs vergu, kas varētu visādus sūdus stibīt.
  • “Olympia Traveller”, ko stibīju pa Meksiku, un divus zābaku pārus,
  • Un tā nu nākas stibīt atkritumus vienam.
  • Meitenes nes krēslus, pat solus “ stibī”, lai tikai viss ātrāk nonāktu kravas mašīnā...