stibīt
stibīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | stibīju | stibījam | stibīju | stibījām | stibīšu | stibīsim |
2. pers. | stibī | stibījat | stibīji | stibījāt | stibīsi | stibīsiet, stibīsit |
3. pers. | stibī | stibīja | stibīs |
Pavēles izteiksme: stibī (vsk. 2. pers.), stibījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stibījot (tag.), stibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stibītu
Vajadzības izteiksme: jāstibī
1.transitīvs Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
3.apvidvārds Pērt, sist.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās turēja Maksa kaklu dzelžainā tvērienā un stibīja viņu tālāk pa gaiteni.
- Mums tur vaidzēs vergu, kas varētu visādus sūdus stibīt.
- “Olympia Traveller”, ko stibīju pa Meksiku, un divus zābaku pārus,
- Un tā nu nākas stibīt atkritumus vienam.
- Meitenes nes krēslus, pat solus “ stibī”, lai tikai viss ātrāk nonāktu kravas mašīnā...