stibināt
stibināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | stibinu | stibinām | stibināju | stibinājām | stibināšu | stibināsim |
2. pers. | stibini | stibināt | stibināji | stibinājāt | stibināsi | stibināsiet, stibināsit |
3. pers. | stibina | stibināja | stibinās |
Pavēles izteiksme: stibini (vsk. 2. pers.), stibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stibinot (tag.), stibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stibinātu
Vajadzības izteiksme: jāstibina
Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt2.
Avoti: LLVV