stibiksis
stibiksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stibiksis | stibikši |
| Ģen. | stibikša | stibikšu |
| Dat. | stibiksim | stibikšiem |
| Akuz. | stibiksi | stibikšus |
| Lok. | stibiksī | stibikšos |
Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
Avoti: SiV