Vasaras versija 2026
414 347 šķirkļi
pulēt1
pulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pulējupulējampulējupulējāmpulēšupulēsim
2. pers.pulēpulējatpulējipulējātpulēsipulēsiet, pulēsit
3. pers.pulēpulējapulēs
Pavēles izteiksme: pulē (vsk. 2. pers.), pulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pulējot (tag.), pulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pulētu
Vajadzības izteiksme: jāpulē
1.Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
1.1.intransitīvs
2.sarunvaloda Ēst.
Saistītās nozīmeshavaķ, hropņīt, iesti, jammāt, jammīt, jamot.
Sinonīmi
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
štopēt4 sarunvaloda — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
miegt5 apvidvārds — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
ķellēt3 sarunvaloda — Ēst.
ķemmēt4 sarunvaloda — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
gumzīt2 vienkāršruna — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
baroties1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
iegrauzt2 sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieķest1 — Kārīgi paēst.
iekopties2 apvidvārds — Ieēst.
iekost4 transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
iestiprināties1 sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
kramstīt2 apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
saturēties3 sarunvaloda — Saēsties.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
stiprināties1 sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
sukāt4 sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
baudīt2 — Ēst, dzert; nogaršot.
Stabili vārdu savienojumiPulēt parketu.
Tulkojumi
eat
take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • ja nemazgāsi un nepulēsi laivu, tā paliks dzeltena un netīra.
  • Un ne tikai pulēt, bet arī atjaunot rūpnīcas lakojumu lukturiem.
  • Skatījās uz izlijušo tēju tumši pulētajā galda virsmā un nejaudāja noslaucīt.
  • Baltā pulējamā pasta ir universāla, to izmanto visu veidu darbos.
  • Tādēļ jāizmanto palīglīdzeklis – šķidrā pulējamā pasta " Uniflot".
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums pulēšana
Formanti: -šan-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.