klecēt
klecēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klecēju | klecējam | klecēju | klecējām | klecēšu | klecēsim |
| 2. pers. | klecē | klecējat | klecēji | klecējāt | klecēsi | klecēsiet, klecēsit |
| 3. pers. | klecē | klecēja | klecēs | |||
Pavēles izteiksme: klecē (vsk. 2. pers.), klecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klecējot (tag.), klecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klecētu
Vajadzības izteiksme: jāklecē
Daudz un kāri ēst.
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maskavā viņš bija ieradies no Čeļabinskas, bet vēl pirms tam bija dzīvojis pavisam kaut kādā sādžā, kur bija ar vīzi putru klecējis.