ņukāt
ņukāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņukāju | ņukājam | ņukāju | ņukājām | ņukāšu | ņukāsim |
| 2. pers. | ņukā | ņukājat | ņukāji | ņukājāt | ņukāsi | ņukāsiet, ņukāsit |
| 3. pers. | ņukā | ņukāja | ņukās | |||
Pavēles izteiksme: ņukā (vsk. 2. pers.), ņukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņukājot (tag.), ņukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņukātu
Vajadzības izteiksme: jāņukā
1.Dūšīgi ēst.
2.Grūstīt, mīcīt, burzīt.
Avoti: LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja runā par resnumu, protams, bieži dzirdēts sakām: " Bet viņiem nevajadzētu ņukāt eklērus brokastīs un vajadzētu vairāk pasportot!"
- Ja agrāk katrs pircējs ienāca, salika grozā pirkumus, izstāvēja rindu, samaksāja un devās mājās ņukāt to visu iekšā, tad tagad rindā stāv virkne cilvēku ar tukšiem groziem.
- Varēja samanīt, kā cilājas viņa krūšu muskuļi gan satverot savu tikai viņam piederošo milzu kafijas krūzi, gan ar nemainīgu izsalkumu ņukājot biezu maizes riku ar tikpat bieza siera vai žāvētas, cauraugušas gaļas šķēli.
- Kur ņemsi zīdeni, ko ņukāt?”
- Ja es savā pieticībā spēju variēt tikai ar dakšiņu un vienu gaļas gabalu, tad lēdija prata paņemt katrā rokā pa pus ciskai un ņukāt iekšā tā, ka šķīst.