ņukāt
Lietojuma biežums :
ņukāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņukāju | ņukājam | ņukāju | ņukājām | ņukāšu | ņukāsim |
| 2. pers. | ņukā | ņukājat | ņukāji | ņukājāt | ņukāsi | ņukāsiet, ņukāsit |
| 3. pers. | ņukā | ņukāja | ņukās | |||
Pavēles izteiksme: ņukā (vsk. 2. pers.), ņukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņukājot (tag.), ņukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņukātu
Vajadzības izteiksme: jāņukā
1.Dūšīgi ēst.
Saistītās nozīmesķellēt, murcaveķ, likt uz zoba, žraķ, ķosēt, šķīt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.Grūstīt, mīcīt, burzīt.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja runā par resnumu, protams, bieži dzirdēts sakām: " Bet viņiem nevajadzētu ņukāt eklērus brokastīs un vajadzētu vairāk pasportot!"
- Ja agrāk katrs pircējs ienāca, salika grozā pirkumus, izstāvēja rindu, samaksāja un devās mājās ņukāt to visu iekšā, tad tagad rindā stāv virkne cilvēku ar tukšiem groziem.
- Varēja samanīt, kā cilājas viņa krūšu muskuļi gan satverot savu tikai viņam piederošo milzu kafijas krūzi, gan ar nemainīgu izsalkumu ņukājot biezu maizes riku ar tikpat bieza siera vai žāvētas, cauraugušas gaļas šķēli.
- Kur ņemsi zīdeni, ko ņukāt?”
- Ja es savā pieticībā spēju variēt tikai ar dakšiņu un vienu gaļas gabalu, tad lēdija prata paņemt katrā rokā pa pus ciskai un ņukāt iekšā tā, ka šķīst.