ņuka
ņuka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņuka | ņukas |
| Ģen. | ņukas | ņuku |
| Dat. | ņukai | ņukām |
| Akuz. | ņuku | ņukas |
| Lok. | ņukā | ņukās |
2.apvidvārds Dūre, duncka.
3.apvidvārds No ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis.
Avoti: EH, LLVV, LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par speķa ņuku es te ieriktejos biškiņ labāk par citiem.
- Tas, ar ko mēs sagriežam svaigo maizi ļāvīgās, vienādās ņukās.
- Ka viens maitēdājs zvērs liktu otram tādam pašam sakošļāt savu sprāgoņas ņuku?
- Tā bija neliela aploksne, kas pielīmēta ar biezu sārtas košļājamās gumijas ņuku.
- Jau pusdienlaikā Asnāte ņukā iekšā mākslīgo pienu no pudelītes un pilnu vēderu aizmieg.