riecenis
riecenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | riecenis | rieceņi |
Ģen. | rieceņa | rieceņu |
Dat. | riecenim | rieceņiem |
Akuz. | rieceni | rieceņus |
Lok. | riecenī | rieceņos |
riecens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | riecens | rieceni |
Ģen. | riecena | riecenu |
Dat. | riecenam | rieceniem |
Akuz. | riecenu | riecenus |
Lok. | riecenā | riecenos |
Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle.
Avoti: Sin, VkG