riebties
riebties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | riebjos | riebjamies | riebos | riebāmies | riebšos | riebsimies |
| 2. pers. | riebies | riebjaties | riebies | riebāties | riebsies | riebsieties, riebsities |
| 3. pers. | riebjas | riebās | riebsies | |||
Pavēles izteiksme: riebies (vsk. 2. pers.), riebieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: riebjoties (tag.), riebšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: riebtos
Vajadzības izteiksme: jāriebjas
Izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.).
PiemēriUn zivju ēdieni man riebās.
- Un zivju ēdieni man riebās.
- Vandai riebjas kaķi.
- Viņai riebjas mūzika.
- Man riebjas celties, dirnēt astoņas stundas, pretīgi vienmuļa dzīve.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit