rieboņa
rieboņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rieboņa | rieboņas |
Ģen. | rieboņas | rieboņu |
Dat. | rieboņai | rieboņām |
Akuz. | rieboņu | rieboņas |
Lok. | rieboņā | rieboņās |
1.Cilvēks, kas izraisa riebumu.
3.Netīrums.
Avoti: RB, KV