riebums1
riebums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebums | riebumi |
| Ģen. | riebuma | riebumu |
| Dat. | riebumam | riebumiem |
| Akuz. | riebumu | riebumus |
| Lok. | riebumā | riebumos |
Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms anomiskās pašnāvības parādās satraukums, pesimisms un riebums pret dzīvi.
- 16 transportlīdzekļu vadītāji pieķerti reibumā, bet viens pieķerts narkotiku riebumā.
- Normālai sievietei katra ciniska nekaunība derdzas un ievieš riebumu pret vīrieti.
- Tikai vēlāk sapratu, ka viņai varētu būt riebums pret vīriešiem.
- Prasības pēc šādas atbildības spēj izsaukt vairs tikai riebumu un nicinājumu.