riecenis
riecenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riecenis | rieceņi |
| Ģen. | rieceņa | rieceņu |
| Dat. | riecenim | rieceņiem |
| Akuz. | rieceni | rieceņus |
| Lok. | riecenī | rieceņos |
riecens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riecens | rieceni |
| Ģen. | riecena | riecenu |
| Dat. | riecenam | rieceniem |
| Akuz. | riecenu | riecenus |
| Lok. | riecenā | riecenos |
Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle.
Avoti: Sin, VkG