pretīgums
pretīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretīgums | pretīgumi |
| Ģen. | pretīguma | pretīgumu |
| Dat. | pretīgumam | pretīgumiem |
| Akuz. | pretīgumu | pretīgumus |
| Lok. | pretīgumā | pretīgumos |
1.Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
2.Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
3.Vispārināta īpašība → pretīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → pretīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → pretīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čižova seja izķēmojās līdz nepazīšanai baiļu un reizē pretīguma grimasē.
- Viņš smaržo pēc manis, bet tas vairs neraisa pretīguma sajūtu.
- Bērna kauns – tā ir reakcija uz vecāku pausto pretīgumu.
- Marijai manu ciešanu pierādījumi neizraisa nekādas emocijas, izņemot pretīgumu.
- Manu iedomību veido gandrīz nepārtraukta sadursme starp pazemību un pretīgumu.