kluncīt1
kluncīt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kluncīju | kluncījam | kluncīju | kluncījām | kluncīšu | kluncīsim |
| 2. pers. | kluncī | kluncījat | kluncīji | kluncījāt | kluncīsi | kluncīsiet, kluncīsit |
| 3. pers. | kluncī | kluncīja | kluncīs | |||
Pavēles izteiksme: kluncī (vsk. 2. pers.), kluncījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kluncījot (tag.), kluncīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kluncītu
Vajadzības izteiksme: jākluncī
Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gatavo smēriņu pēc tam vari ziest uz maizes un kāri kluncīt kādā uzkodu reizē.