strēbt
Lietojuma biežums :
strēbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strebju | strebjam | strēbu | strēbām | strēbšu | strēbsim |
| 2. pers. | streb | strebjat | strēbi | strēbāt | strēbsi | strēbsiet, strēbsit |
| 3. pers. | strebj | strēba | strēbs | |||
Pavēles izteiksme: streb (vsk. 2. pers.), strebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strebjot (tag.), strēbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strēbtu
Vajadzības izteiksme: jāstrebj
1.Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
Saistītās nozīmeslepēt, klepsēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.1.Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
Saistītās nozīmesžūpot, plītēt, plostot, pļēgurot, pļundurot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
žūpot1 — Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
plītēt1 sarunvaloda, intransitīvs — Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
pļēgurot1 — Žūpot.
vitēt1 — Stipri dzert.
pļēguroties1 — Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
Aptuvenie sinonīmi
pleikot1 — Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt.
plenderēt1 — Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
Gradācijas jēdzienu grupa
pļēgurot1 — Žūpot.
pļēguroties1 — Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
vitēt1 — Stipri dzert.
strēbt1.1 — Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
žūpot1 — Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
plītēt1 sarunvaloda, intransitīvs — Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
iedzert2 intransitīvs — Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
1.2.intransitīvs
2.apvidvārds Steigšus strādāt.
Stabili vārdu savienojumiStrēbt karstu (putru), retāk ķert karstu.
Stabili vārdu savienojumi
Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu sarunvaloda, idioma — rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs sarunvaloda, idioma — saka par nomirušu cilvēku.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būs jautri visiem - un it īpaši jau šampanieti strebjošajiem oligarhiem.
- Cits tevis ievārīto putru nestrēbs, par sadarīto būs jāatbild pašam.
- Sarežģījoties finansiālai situācijai, nestreb karstu, apsver vairākas risinājuma iespējas.
- Tāpēc, godātie kolēģi, nestrēbsim karstu un sagaidīsim 9. jūliju!
- Savādi, ka Hanna un Mati vienkārši sēdēja un strēba tēju.