vitēt3
vitēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vitēju | vitējam | vitēju | vitējām | vitēšu | vitēsim |
| 2. pers. | vitē | vitējat | vitēji | vitējāt | vitēsi | vitēsiet, vitēsit |
| 3. pers. | vitē | vitēja | vitēs | |||
Pavēles izteiksme: vitē (vsk. 2. pers.), vitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vitējot (tag.), vitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vitētu
Vajadzības izteiksme: jāvitē
Stipri dzert.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elīza stāstīja, kā pavadījusi ziemu.. Viņas valoda plūda vienmuļi un līdzeni, un tie bija vienkārši darbi un parastas rūpes, par kurām viņa man stāstīja, — ka izbraukājusi tirgu un pārdevusi medu, ka apmainījusi vilnu pret dziju, ka bites pārziemojušas labi, toties kartupeļi pagrabā sākuši pūt, jo atkušņa laikā tecējis jumtelis, atmetīšoties siltāks, jāuzkāpjot pa redelēm čukurā, jāapmainot vairākas lubiņas pret jaunām, tās viņa jau sarunājusi divus dučus, jā, un nopirkusi krītu un līmi, lai vasarā izbalsinātu virtuvi; ja šķiedenim pieliekot drusku karbīda, tad griesti atsitot zilganumu kā vasaras debesis, citādi tīri vai kauns, « kukņa melna kā elles priekša», kā viņa sacīja, piejūgšot klāt Justu un, ja ne, ķeršoties pie sarenes pati, tādā gaņģī jau neesot nekā tāda, kas sievieša cilvēkam nebūtu pa kaulam, līdz šim krāsojusi un vitējusi Solvita un darījusi ar prieku un uz to labāko...
- Latvija jau ik pa laikam notiek kāda vitēja mēroga pasākumi