pļēgurot
pļēgurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļēguroju | pļēgurojam | pļēguroju | pļēgurojām | pļēgurošu | pļēgurosim |
| 2. pers. | pļēguro | pļēgurojat | pļēguroji | pļēgurojāt | pļēgurosi | pļēgurosiet, pļēgurosit |
| 3. pers. | pļēguro | pļēguroja | pļēguros | |||
Pavēles izteiksme: pļēguro (vsk. 2. pers.), pļēgurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļēgurojot (tag.), pļēgurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļēgurotu
Vajadzības izteiksme: jāpļēguro
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad šīs abas metās uz vienu roku un aizliedza mums pļēgurot.
- — Cilvēki ir pārvērtušies, pļēguro un maukojas uz katra stūra.
- Bērns paguva ieskatīties nāvei acīs, bet tu pļēguro pa lokāliem!
- Mazliet žēl, ka mēs, suņi, nevaram pļēgurot.
- «Jau trīs dienas viņš sazin kur blandās un pļēguro.