žūpot
žūpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žūpoju | žūpojam | žūpoju | žūpojām | žūpošu | žūposim |
| 2. pers. | žūpo | žūpojat | žūpoji | žūpojāt | žūposi | žūposiet, žūposit |
| 3. pers. | žūpo | žūpoja | žūpos | |||
Pavēles izteiksme: žūpo (vsk. 2. pers.), žūpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žūpojot (tag.), žūpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žūpotu
Vajadzības izteiksme: jāžūpo
1.Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
1.1.sarunvaloda Dzert alkoholiskus dzērienus.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas zilacainais brīnums žūpo un neatlaidīgi veras uz manu vientuļo stāvu.
- Viņš turpināja žūpot un dzērumā piekaut savu sievu.”
- Tā nu tikai trūktu, lai viņš ar šo latviešu budzi sāktu žūpot!
- Pavisam privāti" bijis daudz interesantāks pirmajās sērijās, kad abi žūpojuši vienā laidā.
- Takš nevar būt, ka pusis krastā žūpo!