plenderēt
plenderēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plenderēju | plenderējam | plenderēju | plenderējām | plenderēšu | plenderēsim |
| 2. pers. | plenderē | plenderējat | plenderēji | plenderējāt | plenderēsi | plenderēsiet, plenderēsit |
| 3. pers. | plenderē | plenderēja | plenderēs | |||
Pavēles izteiksme: plenderē (vsk. 2. pers.), plenderējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plenderējot (tag.), plenderēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plenderētu
Vajadzības izteiksme: jāplenderē
2.Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- / Labāk tupēt četrās sienās,/ Nevis plenderēt pa ielām.
- Rūdis apguļas viesistabā uz kušetes — kur šis pa nakti plenderēs apkārt, bet pats, krampēdamies margās, stumju sevi uz augšu.
- Vienīgais mierinājums, ka pārāk neaizrāvās ar vella dziru un neplenderēja apkārt kā dažs labs cits.
- Maijiņu mēs visi tā mīlējām kā savu bērnu; i es šoruden gribēju viņu saprecināt ar Heilu - tas ir, dārznieku no Siguldas - krietnākais cilvēks, ne dzer, ne plenderē - tas būtu viņai bijis labākais vīrs, katra būtu bijusi laimīga tādu viru dabūt.
- Princips - ej un lauz, un bojā, zodz un plenderē.