klaiņot
Lietojuma biežums :
klaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
1.1.transitīvs
1.2.Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
2.Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
3.parasti formā: trešā persona Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst3.
3.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri