Paplašinātā meklēšana
Meklējam klaiņot.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (224):
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
- aizlenterēt Aiziet, aizklaiņot.
- aizlierēt Aiziet, aizklaiņot.
- aizjoškāt Aiziet; aizklaiņot.
- aizlēverēt Aiziet; aizklaiņot.
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
- aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- kležot Aizklīst, aizklaiņot.
- klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
- muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
- apklenderēt Apklaiņot.
- apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
- izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
- atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
- atvazāties Atklaiņot, atklīst.
- atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
- atklaiņāt Atklaiņot.
- atkulties Atklīst, atklaiņot.
- atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
- tekulis Bēglis; klaiņotājs.
- sveikot Bez darba klaiņot.
- larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
- sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
- lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
- šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
- šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
- klimerēt blandīties, klaiņot.
- lintīt Blandīties, klaiņot.
- plunderēt Blandīties, klaiņot.
- šļenderēt Blandīties, klaiņot.
- lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
- šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
- daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- atdiedelēt Diedelējot atklaiņot.
- atdiedelēties Diedelējot atklaiņot.
- svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot.
- bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot.
- aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
- blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
- iekuģēt Ieiet; ieklaiņot.
- ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
- ieblandīties Ieklaiņot.
- ieklimst Ieklaiņot.
- ieklimstēt Ieklaiņot.
- ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot.
- iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
- linot Iet, staigāt; klaiņot.
- joškāt Iet; klaiņot.
- saklejot Ilgāku laiku klaiņot.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
- nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties.
- klanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot.
- izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot.
- izlēverēt Iziet; izklaiņot.
- izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties.
- izlēverēties Izieties; izklaiņoties.
- apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties.
- izkleidot Izklaiņot, izstaigāt.
- izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt.
- izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt.
- izlinot Izklaiņot; izstaigāt.
- izklaiņāt Izklaiņot.
- izkleķerēt Izklaiņot.
- izklenderēt Izklaiņot.
- izklimst Izklaiņot.
- izklimstēt Izklaiņot.
- izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties.
- izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties.
- izadauzīties Izklaiņoties.
- izažaustīties Izklaiņoties.
- izblandīties Izklaiņoties.
- izdauzīties Izklaiņoties.
- izmētāties Izklaiņoties.
- izvazāties Izklaiņoties.
- plundurēt Izlaisties, klaiņot.
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
- aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt.
- izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot.
- izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties.
- izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties.
- kleika Kāds, kuram patīk klaiņot apkārt.
- izklerot Kādu laiku bez darba klaiņot apkārt.
- novantaroties Kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt.
- pablisierēt Kādu laiku klaiņot (slinkot).
- paslenderēt Kādu laiku klaiņot.
- paslenderēties Kādu laiku paklaiņot.
- paglamstīties Kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt.
- klunga Klaidonis, klaiņotājs.
- aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot.
- noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
- plemperēt klaiņot apkārt dzerot.
- klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
- klaistīties klaiņot apkārt.
- slampāties klaiņot bez darba.
- suiķinēties klaiņot bez darba.
- sēkot klaiņot no vienas vietas uz citu.
- mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
- slenderēties klaiņot, slenderēt.
- dauzīties riņķī klaiņot.
- klimst riņķī klaiņot.
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot.
- dodāt Klejot apkārt, klaiņot.
- lungāt Klejot, klaiņot apkārt.
- luņģot Klejot, klaiņot apkārt.
- blundurēt Klejot, klaiņot.
- klāņot Klejot, klaiņot.
- kleidot Klejot, klaiņot.
- klerot Klejot, klaiņot.
- šļunterēt Klenderēt, klaiņot.
- švenderēt Klenderēt, klaiņot.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- klajāt klīst, klaiņot apkārt.
- klenčot Klīst, klaiņot apkārt.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- šķetināties Klīst, klaiņot; putināt.
- blagot Klīst, klaiņot.
- kļūdīt Klīst, klaiņot.
- kulties Klīst, klaiņot.
- lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
- ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
- ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
- sleberēt Lēnām, bezspēcīgi iet, klaiņot.
- izloskāties Lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties.
- alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
- izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot.
- kļēroties Mocīties, klaiņot.
- pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
- bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
- paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
- loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt.
- aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot.
- apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju).
- ielampatāt Neveikli ieiet, ienākt; ieklaiņot.
- klenkāt Neveikli, klibojot staigāt, klaiņot.
- apklūgāt Nevīžīgi apstaigāt, apklaiņot, izplatot baumas.
- noblandīties Noklaiņot.
- nobleņķerēt Noklaiņot.
- nodundurēt Noklaiņot.
- noklenderēt Noklaiņot.
- nokulties Noklaiņot.
- nolampatāt Noklaiņot.
- nosadauzīties Noklaiņot.
- nosašļajāties Noklaiņot.
- novazāties Noklaiņot.
- nomalties Noklaiņoties.
- nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
- izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
- noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties.
- palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot.
- padauzīties Paklaiņot, pablandīties.
- paklimst Paklaiņot, paklejot.
- padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties.
- pavazāties Paklaiņot, pastaigāties.
- pablandīties Paklaiņot.
- pabumbulēt Paklaiņot.
- paklenderēt Paklaiņot.
- pasašļajāties Paklaiņot.
- pasvempties Paklaiņot.
- pableņķerēt Paklejot, paklaiņot.
- palenterēt Paklejot, paklaiņot.
- palēverēt Paklejot, paklaiņot.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot.
- planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
- planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
- varzalēties Pastaigāties, klaiņot apkārt ar (ko).
- kleivāt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
- kleivēt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
- dalsāt Pastaigāties, klaiņot.
- nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot.
- ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt.
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
- jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt.
- skrulēt Skraidīt apkārt, klaiņot.
- nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot.
- smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot.
- slot Slāt, klaiņot.
- švangurēt Slinkojot klaiņot.
- blisēt Slinkot, klaiņot.
- līperēt Slinkot, klaiņot.
- šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt.
- šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot.
- šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot.
- vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
- vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
- lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot.
- lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties.
- lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
- lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
- lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
- storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
- storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
- blankstīties Šaudīties, blandīties, klaiņot apkārt.
- klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija.
- slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
klaiņot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV