izklaiņot

Lietojuma biežums :

izklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).

1.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri