atkulties
Lietojuma biežums :
atkulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) — parasti no attālas vietas.
2.Atklīst, atklaiņot.
3.apvidvārds Kult līdz apnikumam.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri