Pavasara versija 2022
384 035 šķirkļi
aizklaiņot
aizklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti
Locīšana
Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
Avoti: LLVV