paklimst
paklimst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklimstu | paklimstam | paklimtu | paklimtām | paklimtīšu | paklimtīsim |
| 2. pers. | paklimsti | paklimstat | paklimti | paklimtāt | paklimtīsi | paklimtīsiet, paklimtīsit |
| 3. pers. | paklimst | paklimta | paklimtīs | |||
Pavēles izteiksme: paklimsti (vsk. 2. pers.), paklimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklimstot (tag.), paklimtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklimstu
Vajadzības izteiksme: jāpaklimst
Paklaiņot, paklejot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man stundas divas pilsētā jāpaklimst, bet mašīna būs vajadzīga.
- Pietiek kaut vai garām ejot ielūkoties Rīgas galerijās vai paklimst pa Andrejsalu, lai saprastu, ka tās dzīvo kaut kādu savu dzīvi un acīmredzot nezina, kas " notiek Latvijas mākslā" vai ieņem marginālu, uz kopējo kontekstu neattiecināmu pozīciju.
- Ne jau tādēļ, lai pats varētu vēl vienu nakti paklimst šeit, Sarkandaugavā, kur mani gaidīja tikai aprakstīta papīra lapa, ne tādēļ, lai pamazām pazudinātu arī savu vienīgo atlikušo dzīvi, gaidot salūtu dzelzsbetona šūniņas tumsā, vienmēr neaizsniedzamās Zaļupes ēnā?
- Tad mēs atkal neizturējām un izgājām ārā paklimst gar krastmalu.
- Mājiens skaidrs - pirms prombraukšanas jāpaklimst pa Jelgavciemu!