paklīst
paklīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklīstu | paklīstam | paklīdu | paklīdām | paklīdīšu | paklīdīsim |
| 2. pers. | paklīsti | paklīstat | paklīdi | paklīdāt | paklīdīsi | paklīdīsiet, paklīdīsit |
| 3. pers. | paklīst | paklīda | paklīdīs | |||
Pavēles izteiksme: paklīsti (vsk. 2. pers.), paklīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklīstot (tag.), paklīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklīstu
Vajadzības izteiksme: jāpaklīst
1.Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst1.
1.1.Tikt izplatītam (piemēram, par tekstu).
3.parasti formā: trešā persona Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
5.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tiktu uz Skuķu ezera DR torni, paklīstam labu brīdi.
- Pagastā, kur vecāmāte dzīvojusi, paklīdusi ziņa par mēra ierašanos.
- Mēs varam paklīst pa Kašgaras vecpilsētas ieliņām, kur ķīnieši ir retums.
- Pēc dažiem kopābūšanas mēnešiem paklīda runas, ka viņi izšķīrušies.
- 1969. gadā paklīda baumas, ka viņš gājis bojā autoavārijā.