paklīst | Tēzaurs

paklīst

paklīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).

1.1.Tikt izplatītam (piemēram, par tekstu).

2.parasti formā: trešā persona Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4).

3.parasti formā: trešā persona Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).

4.1.sarunvaloda Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust.

5.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.

6.lieto: reti Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri