klaiņojums
klaiņojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klaiņojums | klaiņojumi |
| Ģen. | klaiņojuma | klaiņojumu |
| Dat. | klaiņojumam | klaiņojumiem |
| Akuz. | klaiņojumu | klaiņojumus |
| Lok. | klaiņojumā | klaiņojumos |
Process, arī paveikta darbība → klaiņot1; ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alkohola uzbudināts, nespēju iemigt un uzsāku klaiņojumu pa nelielo dzīvokli.
- Nākamajā dienā pavadījuši Jurģi uz lidmašīnu mājup, turpinājām klaiņojumus pa Romu.
- Salamandra pēc nakts klaiņojumiem vienmēr no rīta atgriežas savā teritorijā.
- Gaišajā helēņu pasaulē mēs to saredzam Odiseja klaiņojumos un viņa ilgās pēc mājām.
- Deguns, ausis un bads vēderā līdz šim zvēram bija palīdzējis atrast pareizo klaiņojumu.