klaiņot
klaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klaiņoju | klaiņojam | klaiņoju | klaiņojām | klaiņošu | klaiņosim |
| 2. pers. | klaiņo | klaiņojat | klaiņoji | klaiņojāt | klaiņosi | klaiņosiet, klaiņosit |
| 3. pers. | klaiņo | klaiņoja | klaiņos | |||
Pavēles izteiksme: klaiņo (vsk. 2. pers.), klaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klaiņojot (tag.), klaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klaiņotu
Vajadzības izteiksme: jāklaiņo
1.Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
1.1.transitīvs
1.2.Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
2.Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
3.parasti formā: trešā persona Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst3.
3.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- " 3.3. Klaiņojošie suņi un kaķi bez kakla siksnas jānogādā izolatorā.
- 2.2.organizē klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu, izolēšanu un eitanāziju;
- Vai tad politikā trūkst cilvēku, kas pa sektantu saietiem klaiņo?
- Bērnībā man ļāva stundām staigāt apkārt, klaiņot kaut kur prom.
- Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu Rīgā veic diennakts veterinārā klīnika SIA " Dr.