plencis
plencis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plencis | plenči |
Ģen. | plenča | plenču |
Dat. | plencim | plenčiem |
Akuz. | plenci | plenčus |
Lok. | plencī | plenčos |
Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitenes saderinātais neaizstāv nabaga plenci, bet Jakubovskis metās to aizstāvēt.
- Meitenes saderinātais neaizstāv nabaga plenci, bet Jakubovskis metas to aizstāvēt.
- Tie jau plenči un dīkdieņi, ne kārtīgi, godīgi policisti.
- Kopā ar tiem plenčiem, vazaņķiem un visas draudzes plikadīdām?...
- ADVOKĀTS Vīrs, plencis palikdams,ir kaut kur aizblandījies.