plencis
plencis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plencis | plenči |
| Ģen. | plenča | plenču |
| Dat. | plencim | plenčiem |
| Akuz. | plenci | plenčus |
| Lok. | plencī | plenčos |
Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitenes saderinātais neaizstāv nabaga plenci, bet Jakubovskis metās to aizstāvēt.
- Meitenes saderinātais neaizstāv nabaga plenci, bet Jakubovskis metas to aizstāvēt.
- Tie jau plenči un dīkdieņi, ne kārtīgi, godīgi policisti.
- Kopā ar tiem plenčiem, vazaņķiem un visas draudzes plikadīdām?...
- ADVOKĀTS Vīrs, plencis palikdams,ir kaut kur aizblandījies.