pleika
pleika kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pleika | pleikas |
| Ģen. | pleikas | pleiku |
| Dat. | pleikai | pleikām |
| Akuz. | pleiku | pleikas |
| Lok. | pleikā | pleikās |
pleika kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pleika | pleikas |
| Ģen. | pleikas | pleiku |
| Dat. | pleikam | pleikām |
| Akuz. | pleiku | pleikas |
| Lok. | pleikā | pleikās |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Kas tev par daļu, pleika?
- Pastiepies no zemes, māju, lai apstājas, bet šoferis pa sānu stiklu uzmet man vienaldzīgu zibsni un rullē tālāk, sak, neies jau stutēt augšā kaut kādu pleiku.
- Nu, pleikas, ātri muti vaļā, vai tupēsim, līdz sapūsim.
- Par grēkiem runājām, pleika, atceries?
- Uz rietumiem gar mežmalu līdz Pleiku ceļam, šķērsojot 58., 59. un 60.īpašumu