blūzga1
blūzga vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blūzga | blūzgas |
| Ģen. | blūzgas | blūzgu |
| Dat. | blūzgam | blūzgām |
| Akuz. | blūzgu | blūzgas |
| Lok. | blūzgā | blūzgās |
1.Dzērājs.
PiemēriTētīt, tas būtu kā zibens spēriens no zilam debesim, un jau rīt par to runātu Mūrgalē no viena gala lidz otram, daudzinot Alisi par rūditu blūzgu un krogamāsu, jo vai tad sita rīkojas un darīja viens meitieša cilvēks, kam visi desmit bija mājās?
- Tētīt, tas būtu kā zibens spēriens no zilam debesim, un jau rīt par to runātu Mūrgalē no viena gala lidz otram, daudzinot Alisi par rūditu blūzgu un krogamāsu, jo vai tad sita rīkojas un darīja viens meitieša cilvēks, kam visi desmit bija mājās?
- Un prātīgi vien bija, jo uz pils vaļņa piepeši izslējās pirmītējais aizkaitinātais blūzga un slaidā vēzienā meta savu šķēpu.
2.Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
3.Slinks cilvēks; kūtrs zirgs.
4.Kāds nosmērētā apģērbā.
Avoti: EH, KiV, KV
Korpusa piemēri:šeit