blūzga1
blūzga vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Dzērājs.
PiemēriTētīt, tas būtu kā zibens spēriens no zilam debesim, un jau rīt par to runātu Mūrgalē no viena gala lidz otram, daudzinot Alisi par rūditu blūzgu un krogamāsu, jo vai tad sita rīkojas un darīja viens meitieša cilvēks, kam visi desmit bija mājās?
Saistītās nozīmeskrogabrālis, kroga dvēsele, plūznis, šņabdegunis.
2.Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
3.Slinks cilvēks; kūtrs zirgs.
4.Kāds nosmērētā apģērbā.
Avoti: EH, KiV, KV
Korpusa piemēri:šeit