plūznis
plūznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plūznis | plūžņi |
| Ģen. | plūžņa | plūžņu |
| Dat. | plūznim | plūžņiem |
| Akuz. | plūzni | plūžņus |
| Lok. | plūznī | plūžņos |
1.Izmircis cilvēks.
2.Tas, kas staigā apkārt nekārtīgi apģērbts.
Avoti: SiV