plītētājs
plītētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plītētājs | plītētāji |
| Ģen. | plītētāja | plītētāju |
| Dat. | plītētājam | plītētājiem |
| Akuz. | plītētāju | plītētājus |
| Lok. | plītētājā | plītētājos |
Dzērājs, uzdzīvotājs.
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa to pateiks Franam, kad mūziķi savāks instrumentus un viņš dabūs prom pēdējos plītētājus.
- Nav tā, ka Graviņa jaunskungs būtu liels plītētājs, tā pamatīgi piedzērušos neatminu viņu redzējis.
- Tā kā bija nozudušas dažas desas un viens rublis naudas, tad, gorodovojam plītētājus izmeklējot, nozagtās lietas atrada V. kabatā.
- Piemēram, vārds viltnieks ir ne tikai ‘viltīgs cilvēks’, vācu valodā tam atbilst septiņi dažādi personas raksturojumi – ‘viltnieks, liekulis, divkosis, nodevējs’ u. c. Līdzīgi arī citi darinājumi ar negatīvu nokrāsu, piemēram, plītnieks ir ne tikai ‘plītētājs, tas, kurš plītē’, bet arī ‘uzdzīvotājs, izšķērdētājs’, nebēdnieks – ne tikai ‘tas, kurš nebēdā’, bet arī ‘nekaunīgs, pārdrošs; nepiesardzīgs cilvēks’.
- , tomēr lielais vairums no viņiem bija vienkārši plītētāji un dīkdieņi.