plītenis
plītenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plītenis | plīteņi |
| Ģen. | plīteņa | plīteņu |
| Dat. | plītenim | plīteņiem |
| Akuz. | plīteni | plīteņus |
| Lok. | plītenī | plīteņos |
Spēcīga lietusgāze.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja līdz tam es zināju vienīgi « lietu», kas vai nu « smidzināja», vai « gāza spaiņiem», bet visbiežāk vienkārši un bezpersoniski « lija», tad Elīzai bija gan « smigucis», « līņa» un « rasa», gan « plītenis», « stāvgāzenis» un « aumalis», un debesis viņai gan « žāvaini sisināja», « čurināja» un « nedēļām ilgi kašāja», un bites viņai ne tikai « koda» un « dzēla», bet arī « rēja».
- Atpakaļceļā pamale pēkšņi pieriet smaga un draudīga, līdz ar dobju blīkšķi un zibeni izvirst spēcīgā plītenī, kas stāvgāzēm pielīst Grosvaldu laivā, motors sāk niķoties, Džo slapjiem pirkstiem ķimerējas tā iekšās, kamēr Oļģerdam uznāk panikas lēkme, viņš kategoriski pieprasa “ turēties maliņā, ja nu kas notiktu”, tomēr beigās viss iziet laimīgi, motors atnāk vaļā un negaiss atkāpjas, bet brauciens ir iezīmēts – Džo skatās uz savu vecāko brāli Oļģerdu un domā pie sevis – šis cilvēks ar smalko, inteliģento ģīmi un izkoptām manierēm, kas viņam no bērna kājas ir šķitis gudrāks par pašu, smukāks par pašu, elegantāks, asprātīgāks un brīvāks, – kāpēc pēkšņi tas šķiet tik tramīgs, piesardzīgs, bailīgs?
- patekas, rasa, birda, sijātājs, smigucis, bāriņu asaras, debesu rasa, smīla, vīsla, gāzeņa lietus, aumaļu lietus, plītenis