smīgala
smīgala sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | smīgala | smīgalas |
Ģen. | smīgalas | smīgalu |
Dat. | smīgalai | smīgalām |
Akuz. | smīgalu | smīgalas |
Lok. | smīgalā | smīgalās |
smīgaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | smīgaļa | smīgaļas |
Ģen. | smīgaļas | smīgaļu |
Dat. | smīgaļai | smīgaļām |
Akuz. | smīgaļu | smīgaļas |
Lok. | smīgaļā | smīgaļās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet smīgala kā šķidra līme drīz vien pielipināja matus pie deniņiem un pieres.
- Lāča pakaļas šķorē ieskrabinajās smīgala
- Lai nerastos pārpratumi , jāpaskaidro daži mazāk izprotami vārdi Āzenis DA vējš , beņķkājkņope saktiņa vīriešu krekla saturēšanai , bīstarags zaraina runga , boga krūmājs , kalaša tracis , bezdeļi tīruma tīteņaugi , bomaste lapsa , maucekļi ūdens augi , lāča pakaļa sens jumta segums Kurzemē , smīgala un marga lietutiņš , milsa snauda