stribulis
stribulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stribulis | stribuļi |
| Ģen. | stribuļa | stribuļu |
| Dat. | stribulim | stribuļiem |
| Akuz. | stribuli | stribuļus |
| Lok. | stribulī | stribuļos |
1.Dzēriens teļiem.
3.Vējagrābslis; kāds, kas visu grib sastrēbt kā putru.
Avoti: EH, Sin