plenderis
plenderis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plenderis | plenderi |
Ģen. | plendera | plenderu |
Dat. | plenderim | plenderiem |
Akuz. | plenderi | plenderus |
Lok. | plenderī | plenderos |
plenders vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plenders | plenderi |
Ģen. | plendera | plenderu |
Dat. | plenderam | plenderiem |
Akuz. | plenderu | plenderus |
Lok. | plenderā | plenderos |
Stabili vārdu savienojumiPlenderu plenderiem.
- Plenderu plenderiem apvidvārds, kolokācija — staigāt grīļojoties, streipuļot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saimnieks bija " plenderis"', kā tēvs teica.
- tās liek plenderī un sasmalcina - bet tik nesataisa pistācij pulveri - pietiks ar pāris vai vairāk malienem - lai tās vienkārši ir drupačās.
- Protams, viņš ir tipiskais plenderis, kuram dzīvē principu dēļ nav paveicies, taču viņam ir pāris cēli mērķi, kuru vārdā viņš pa naktīm griež citiem rīkles.
- Uzzināsiet arī stāstu par nedaudz vientiesīgo, bet lādzīgo un lempīgo Odumu no Vucansētas, kurš savā ceļā satiek izmanīgo plenderi no Rīgas - Cīruli-Vīruli un dodas viņam līdzi uz Daugavpili - gudrības mācīties un sievu sameklēt.
- Tas notiek tāpēc, ka patriarhāli latviskais ģimenes modelis jau savos pamatos paredz Stefanam tik kāroto un ērto situāciju - plenderis un parazīts vīrs, kuru velk klusā un šķietami otrā plānā esošā sieva ( kas patiesībā gan vēlāk izrādās nevis pelēkā pele, bet gan ģimenes pelēkais kardināls).