plenērisms
plenērisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plenērisms | plenērismi |
| Ģen. | plenērisma | plenērismu |
| Dat. | plenērismam | plenērismiem |
| Akuz. | plenērismu | plenērismus |
| Lok. | plenērismā | plenērismos |
Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; arī plenērs.
Avoti: LLVV