šņabdegunis
šņabdegunis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņabdegunis | šņabdeguņi |
| Ģen. | šņabdeguņa | šņabdeguņu |
| Dat. | šņabdegunim | šņabdeguņiem |
| Akuz. | šņabdeguni | šņabdeguņus |
| Lok. | šņabdegunī | šņabdeguņos |
šņabdegune sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņabdegune | šņabdegunes |
| Ģen. | šņabdegunes | šņabdeguņu |
| Dat. | šņabdegunei | šņabdegunēm |
| Akuz. | šņabdeguni | šņabdegunes |
| Lok. | šņabdegunē | šņabdegunēs |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms tam nebija nekādi lielie pašpārmetumi un sevis saukšanas par šņabdeguni.
- Šņabdeguņiem bija cūku kaifs, bet es biju lepns, ka lietoju narkotikas.
- ja esmu to sūri nopelnījusi, kaut vai sīvu sīpolu izaudzējusi un man to no dobītes nosper kāds šņabdegunis zacenei...
- Ja Rīgā par cenu kāpumu alkoholam nopietni uztraucas tikai tie, kas ar grādīgajiem niekojas ik pārvakaru, un vēl nedaudzi rūdīti šņabdeguņi, Latvijas - Igaunijas pierobežā ir pretēji.
- Škiet, dažam labam mūsu pašmāju šņabdegunim arī miljards liktos nieks.