šņabis
šņabis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šņabis | šņabji |
Ģen. | šņabja | šņabju |
Dat. | šņabim | šņabjiem |
Akuz. | šņabi | šņabjus |
Lok. | šņabī | šņabjos |
1.Degvīns.
Stabili vārdu savienojumiZirgu šņabis.
- Zirgu šņabis sarunvaloda, frazēma — sliktas kvalitātes degvīns
1.1.Trauks (piemēram, glāze vai pudele) ar degvīnu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču - dzerts tika tikai un vienīgi labs, tīrs šņabis.
- Pēc kārtībsargu apsaukāšanas vīrietis krūmos aizmetis šņabja pudeli, informē RPP.
- Kā skaidrojis aktieris, neviens ar varu viņam nespiež dzert šņabi.
- Un tāpat ir arī ar šņabja dzeršanu un iztikšanu bez elektrības.
- Šņabja glāze uz galda” ( Dep. I. Zariņa starpsauciens.)