brandaviņš
brandaviņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brandaviņš | brandaviņi |
Ģen. | brandaviņa | brandaviņu |
Dat. | brandaviņam | brandaviņiem |
Akuz. | brandaviņu | brandaviņus |
Lok. | brandaviņā | brandaviņos |
Brandvīns, degvīns.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kučieris atbild: " Stiprais brandaviņš aizjāja."