brandaviņš
brandaviņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brandaviņš | brandaviņi |
| Ģen. | brandaviņa | brandaviņu |
| Dat. | brandaviņam | brandaviņiem |
| Akuz. | brandaviņu | brandaviņus |
| Lok. | brandaviņā | brandaviņos |
Brandvīns, degvīns.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kučieris atbild: " Stiprais brandaviņš aizjāja."