brandavīns
brandavīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brandavīns | brandavīni |
| Ģen. | brandavīna | brandavīnu |
| Dat. | brandavīnam | brandavīniem |
| Akuz. | brandavīnu | brandavīnus |
| Lok. | brandavīnā | brandavīnos |
Degvīns, brandvīns.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad plostnieks, ienācis krodziņā, pārmeta krustu un pasūtīja sotu brandavīna un stopu alus.
- Tālāk — otrā kambarī ir tecināts brandavīns.
- Nekā — tas pats brandavīns vainīgs.
- Jelgavā izdzēruši pa visiem vienu piņģerotu brandavīna un nākuši uz mājām, bet piekusuši un uz Grīvu tilta atgūlušies.
- Latvijas teritorijā līdz 17.gadsimtā degvīns jeb brandavīns gatavots dažās muižās, nelielā apjomā un kā alkoholisko dzērienu to tikpat kā nelietoja, bet izmantoja kā zāles.