brandavīns
brandavīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brandavīns | brandavīni |
Ģen. | brandavīna | brandavīnu |
Dat. | brandavīnam | brandavīniem |
Akuz. | brandavīnu | brandavīnus |
Lok. | brandavīnā | brandavīnos |
Degvīns, brandvīns.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad plostnieks, ienācis krodziņā, pārmeta krustu un pasūtīja sotu brandavīna un stopu alus.
- Tālāk — otrā kambarī ir tecināts brandavīns.
- Nekā — tas pats brandavīns vainīgs.
- Jelgavā izdzēruši pa visiem vienu piņģerotu brandavīna un nākuši uz mājām, bet piekusuši un uz Grīvu tilta atgūlušies.
- Latvijas teritorijā līdz 17.gadsimtā degvīns jeb brandavīns gatavots dažās muižās, nelielā apjomā un kā alkoholisko dzērienu to tikpat kā nelietoja, bet izmantoja kā zāles.