brandavs
brandavs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brandavs | brandavi |
| Ģen. | brandava | brandavu |
| Dat. | brandavam | brandaviem |
| Akuz. | brandavu | brandavus |
| Lok. | brandavā | brandavos |
Degvīns, brandvīns.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, galviņas jaunas, dullas arī bez brandava, paņēmuši pēdu.
- Kā tad, un vēl brandavs, kas piektajā gadā lija straumēm.
- Fotogrāfijās obligāts plostnieku atribūts bija groka glāze rokā un smailā brandava pudele pa vidu.
- Bet vārdi mēdz būt arī indīgi un var aptumšot prātu nelāgāk kā brandavs vai juku laiki.
- Paklīdusi krogus mātīte ar svelmainu skatienu, kad attēlota plikiem elkoņiem uz nolaistītas letes un brandava dzērājiem fonā.