šņapsts
Lietojuma biežums :
šņapsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņapsts | šņapsti |
| Ģen. | šņapsta | šņapstu |
| Dat. | šņapstam | šņapstiem |
| Akuz. | šņapstu | šņapstus |
| Lok. | šņapstā | šņapstos |
1.Degvīns.
Saistītās nozīmesasais, balts, brandans, brandēņš, brandaviņš.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
asais2 — Degvīns.
balts6 sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Degvīns; spirts.
brandans1 — Degvīns.
brandēņš1 — Degvīns.
brandaviņš1 — Brandvīns, degvīns.
brandavs1 — Degvīns, brandvīns.
brendans1 — Degvīns.
brendaviņš1 — Degvīns.
brendavīns1 — Degvīns.
brendīns1 — Degvīns.
brenduvīns1 — Degvīns.
brendvīns1 — Degvīns.
brandvīns1 — Degvīns.
brandiņš1 — Degvīns.
brandīns1 — Degvīns.
degvīns1 — Stiprais alkoholiskais dzēriens — ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
jokūdens1 — Degvīns.
snapšis1 — Degvīns.
snapšķis1 — Degvīns.
šņabis1 — Degvīns.
sūrais1 — Degvīns, šņabis.
šnabis1 — Degvīns.
šņabītis1 — Degvīns.
šņabulītis1 — Degvīns.
suļeika1 — Degvīns.
šņapšķis1 — Degvīns.
šnabulītis1 — Degvīns.
šnapšķis1 — Degvīns.
šnapsts1 — Degvīns.
ugunsūdens1 — Ugunsdzēriens; degvīns.
ugunsdzēriens1 — Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
vodjara1 — Degvīns.
sīvs5 sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Degvīns.
Hiponīmi
dzidrais1 — Īpašs degvīna sortiments.
dzimtenīte1 — Kandža.
kandža1 — Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
pašbrūvēts1.1 sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža.
rudzītis1 — Rudzu degvīns; rudzu kandža.
samagonka1 — Pašdarināts degvīns.
Hiperonīmi
alkohols2 — Alkoholisks dzēriens.
dzēriens1.1 — Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
rudzeļļa1 — Degvīns, kandža.
1.1.Glāze degvīna; malks degvīna.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ielies krievam šņapstu, neko vairāk viņiem nevajag.
- Tie bija ļaudis ar izsmalcinātu pieredzi turnīru izdzīvināšanā līdz pat rītausmas stundai, tie prata atšķirt īstenu pipargurķīti no marinēta gaudeņa, bet labu šņapstu no šķidrinātiem graķīšiem.
- Klausieties, ko es atceros – Rīga todien bij tāda: daži cilvēki noraudājušies, daži apsveic cits citu smaidīdami, pionieri, sarkanas papīra rozes pie bundziņām, cilvēki lasās ap radio, sākas neskaitāmi gājieni, starp pavasara zaļumiem plandās sarkanie karogi, pilsēta karogota, spīd saule, cilvēki stiepj šņapsta pudeles, spēlē jauka mūzika, priecīgi pārīši militārās drēbēs iet zem rokas, sievām spīdīgi jauni lakatiņi, kāds jauneklis stumj velosipēdu, trīs jaunavas iet viņam līdzās, visi dzied kopīgu dziesmu, sieviete sarkanā kleitā ar melnu jaku zem virsnieka rokas, ielas tik pilnas kā reti redzēts, un tad jau rādās pirmie piedzērušie, mūsu sētā būvdarbu vadītājs sāk pudeles dauzīt, “ pa vienai, pa vienai”, viņu labina citi piedzērušie, matroži iet ar matrožiem zem rokas, pieci gabali iet saķērušies garā rindā, tikai no gaišām zeķēm un stilbiem redzu, ka starpā divas sievietes, cits matrozis uz švaka zirdziņa jāj garām, zaldāta šinelī ģērbusies sieva grūtniecības stāvoklī ar sarkanu bubličku galvā soļo domīga viena, smagās mašīnas joņo garām, vienā kravas kastē karavīrs jau guļus piedzēries, citi blakus vēl sēd, viens piedzēries privātais ar otru tā saķērušies, ka knapi tiek uz priekšu, abi sāk bučoties, inteliģents, labi apģērbies pāris sadzēries steidzas garām, viņa žestikulēdama rāda ar izstieptu roku, ka vajag sist, sist, sist, viens civilais apsēžas uz bruģa,
- Nu tad atstellējiet; cik ātri variet, to mapi ar visiem papīriem; sarkanu zupiņu, ko šņapstam pieliet, Alnpeki un ja vēl tur kas labs priekš manis.
- Mēs ejam pārmīšus iepirkties, bet viņam labāk padodas maizi nopirkt, un man atkal cukuru, šņapstu un it īpaši sveces ( tur bodnieks manim laiž katru reizi lētāk; nezinu, par ko viņš mani tā iemīlējis).