balts
balts īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | balts | balti |
| Ģen. | balta | baltu |
| Dat. | baltam | baltiem |
| Akuz. | baltu | baltus |
| Lok. | baltā | baltos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| balta | baltas |
| baltas | baltu |
| baltai | baltām |
| baltu | baltas |
| baltā | baltās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | baltais | baltie |
| Ģen. | baltā | balto |
| Dat. | baltajam | baltajiem |
| Akuz. | balto | baltos |
| Lok. | baltajā | baltajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| baltā | baltās |
| baltās | balto |
| baltajai | baltajām |
| balto | baltās |
| baltajā | baltajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
balti apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
Stabili vārdu savienojumiBaltā grāmata. Baltā tāfele.
Stabili vārdu savienojumi
- Baltā grāmata — 1. Izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.2. joma: informātika Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā.
- Baltā tāfele joma: informātika — displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu.
- Baltās lapas joma: informātika — interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi.
- Balts kā ābele apvidvārds — saka par cilvēku ar sirmiem matiem.
- Balts kā drēbe (retāk dvielis) — ļoti bāls.
- Balts kā kaļķis apvidvārds — ļoti bāls.
- Balts kā krīts apvidvārds — ļoti bāls.
- Balts kā sniegs (arī krīts, piens, kauls) — ļoti balts.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
Stabili vārdu savienojumiBaltā akācija. Baltā dzidrā.
Stabili vārdu savienojumi
- Baltā akācija — neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- Baltā dzidrā — vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Baltā gaisma joma: fizika — gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
- Baltā gaļa sarunvaloda — zivju, putnu, arī teļa gaļa.
- Baltā puve — sēņu izraisīta augu slimība.
- Baltā smadzeņu viela — nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- Baltais āboliņš apvidvārds — āboliņa suga ("Trifolium repens").
- Baltais ābuliņš apvidvārds — baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Baltais amoliņš apvidvārds — amoliņu suga ("Melilotus albus").
- Baltais amols apvidvārds — baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Baltais bišu āboliņš apvidvārds — baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Baltais cūkābuliņš apvidvārds — baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Baltais cūku āboliņš apvidvārds — baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Baltais dzidrais — baltās dzidrās ābeles auglis.
- Baltais karogs — padošanās zīme (parasti karā).
- Baltais nams — Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Baltais pļavu āboliņš apvidvārds — baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Baltais skārds — alvotais skārds.
- Baltās sūnas — lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni.
- Baltie milti sarunvaloda — smalki malti kviešu milti.
- Baltie plankumi (laukumi), arī baltās vietas (kartē) — neizpētītas teritorijas.
- Svina baltais — pigments, no kura iegūst baltas krāsas; cinka baltais.
1.2.Gaišs; bezkrāsains.
Stabili vārdu savienojumiBaltā cielava. Baltā dāma.
Stabili vārdu savienojumi
- Baltā cielava — cielavu dzimtas suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns.
- Baltā dāma joma: mitoloģija — 1. Mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.2. Dažādu tautu ticējumos spoks, kas parādās pilīs un muižās.
- Baltā gaisma joma: fizika — gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
- Baltā līmeņa ierobežotājshēma — shēma, kas novērš telesignāla amplitūdas paplašināšanos virs noteiktā maksimumbaltā līmeņa.
- Baltā puve — sēņu izraisīta augu slimība.
- Baltā svītra — vairākas baltas rindas, ko izmanto par atskaites vai pārbaudes signālu.
- Baltais pants — neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs).
- Baltais punduris — zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurā vairs nenotiek kodolreakcijas.
- Baltais sārms — koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu.
- Baltais vīns — baltvīns.
- Baltās naktis — gaišas naktis, kad Saule, nogrimst tikai dažus grādus zem horizonta un vakara krēsla, neiestājoties tumsai, tieši pāriet rīta krēslā.
- Baltās vārsmas joma: literatūrzinātne — neatskaņotas dzejas rindas.
- Baltie asinsķermenīši joma: fizioloģija — bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
1.3.Sirms, arī ļoti sirms.
Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele.
Stabili vārdu savienojumi
- Galva balta kā ābele — pavisam sirma galva.
3.Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
3.1.sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
4.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; parasti formā: daudzskaitlis Baltgvardi.
6.sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Degvīns; spirts.
Saistītās nozīmesbrandvīns, šņabis, sūrais, sīvs, šņapšķis
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
brandvīns1 — Degvīns.
šņabis1 — Degvīns.
sūrais1 — Degvīns, šņabis.
sīvs5 sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Degvīns.
šņapšķis1 — Degvīns.
šņapsts1 — Degvīns.
brandavs1 — Degvīns, brandvīns.
šņabītis1 — Degvīns.
šņabulītis1 — Degvīns.
ugunsdzēriens1 — Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
ugunsūdens1 — Ugunsdzēriens; degvīns.
brandaviņš1 — Brandvīns, degvīns.
degvīns1 — Stiprais alkoholiskais dzēriens — ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
Hiponīmi
dzidrais1 — Īpašs degvīna sortiments.
dzimtenīte1 — Kandža.
kandža1 — Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
pašbrūvēts1.1 sarunvaloda, lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža.
rudzītis1 — Rudzu degvīns; rudzu kandža.
samagonka1 — Pašdarināts degvīns.
Hiperonīmi
alkohols2 — alkoholisks dzēriens.
dzēriens1.1 — Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
rudzeļļa1 — Degvīns, kandža.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) baltiem diegiem šūts; ar baltiem diegiem sašūts; (ar) baltiem diegiem sadiegts.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ar) baltiem diegiem šūts; ar baltiem diegiem sašūts; (ar) baltiem diegiem sadiegts sarunvaloda — saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
- Ar baltām acīm; ar baltu aci — dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- Balta (arī dzīva) nauda, arī naudas kā spaļu sarunvaloda — ļoti daudz naudas.
- Balta acs — dusmīgs skatiens.
- Baltā biļete sarunvaloda — apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- Balta diena novecojis — saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
- Balta patiesība — neapšaubāma patiesība.
- Balta skaudība — ļoti liela skaudība.
- Baltais zvirbulis — neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
- Baltas acis — dusmīgs skatiens.
- Baltas asaras raudāt — ļoti stipri raudāt.
- Baltas dienas — laimīgas dienas; laimīgs mūža posms.
- Baltās ogles poētiska stilistiskā nokrāsa — hidroenerģija.
- Baltās vārsmas joma: literatūrzinātne — neatskaņotas dzejas rindas.
- Balti meli — skaidri jūtami meli.
- Baltu gāž sarunvaloda — saka, ja stipri līst.
- Līdz šai baltai dienai — līdz šodienai, līdz šim laikam.
- Melns uz balta — ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- No baltās ķēves trešā (arī piektā, septītā, devītā) augumā ironiska ekspresīvā nokrāsa, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — ļoti tālā radniecībā.
- Nomazgāt baltu; nomazgāt tīru sarunvaloda — attaisnot, panākt, ka attaisno.
- Pamest (arī pagriezt) baltas acis sarunvaloda — ļoti dusmīgi uzlūkot.
- Pie baltajiem lāčiem — izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem.
- Skatīties baltām acīm — 1. sarunvaloda Skatīties ļoti dusmīgi.2. apvidvārds Būt ļoti niknam.
- Spļaut baltu sarunvaloda — būt ļoti dusmīgam.
- Šo baltu dienu; šo balto dienu — tagadējos laikos, mūsdienās.
Avoti: LLVV, JtV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Tur līgavas allaž baltos plīvuros un līgavaiņi melnos uzvalkos.
- Billei redzamajā pusē apaļš, arī balts, pārjums.
- Agra labi atcerējās balto divstāvu ēku blakus audumu veikalam.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.