Paplašinātā meklēšana
Meklējam balts.
Atrasts vārdos (70):
- balts:1
- iebalts:1
- kobalts:1
- nebalts:2
- nebalts:1
- pabalts:1
- Robalts:1
- baltsāne:1
- baltsare:1
- baltseja:1
- linbalts:1
- pārbalts:1
- pusbalts:1
- zilbalts:1
- baltsaris:1
- baltsārts:1
- baltsejis:1
- baltseris:1
- baltskare:1
- baltspura:1
- baltspure:1
- baltstare:1
- augšbalts:1
- gaišbalts:1
- krēmbalts:1
- melnbalts:1
- pienbalts:1
- sārtbalts:1
- sniebalts:1
- zilibalts:1
- baltskārds:1
- baltskaris:1
- baltspārnu:1
- baltspiens:1
- baltsvītru:1
- papīrbalts:1
- pelēkbalts:1
- sniegbalts:1
- viļņubalts:1
- baltsamtīte:1
- baltskariņa:1
- baltskariņš:1
- baltskarīte:1
- baltspalvis:1
- baltspārnis:1
- baltstarīte:1
- baltsunītis:1
- baltsvārcis:1
- sarkanbalts:1
- sārtinbalts:1
- sidrabbalts:1
- sudrabbalts:1
- zaļganbalts:1
- zilganbalts:1
- baltskarains:1
- baltskarītis:1
- baltsprāklis:1
- dzeltenbalts:1
- radiokobalts:1
- snieginbalts:1
- sniegumbalts:1
- baltspalvains:1
- baltsprāklīte:1
- baltsvītrains:1
- baltskabardzis:1
- baltsprodzītis:1
- baltsprogainis:1
- zaļbaltsarkans:1
- zilbaltsarkans:1
- sarkanbaltsarkans:1
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- balts (arī bāls) kā drēbe (retāk dvielis)
- balts (arī bāls) kā dvielis (biežāk drēbe)
- balts (arī dzīvs) ūdens
- balts kā ābele
- balts kā dieviņš
- balts kā drēbe (retāk dvielis)
- balts kā gulbis
- balts kā kaļķis
- balts kā kauls
- balts kā krīts
- balts kā piens
- balts kā sniegs (arī krīts, piens, kauls)
- balts kā sniegs, arī sniega baltumā
- balts karogs
- baltum balts
- linu balts
Atrasts skaidrojumos (311):
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts.
- blanko Ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- Ornithogalum arabicum Arābijas baltstarīte.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
- iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem.
- baltaute Baltauts - balts lakats, balta drāna.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- bianco balts (par vīnu).
- hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem.
- kakodila cianīds balts pulveris, kas gaisam piekļūstot, atdala ārkārtīgi indīgus tvaikus.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā.
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts.
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- Centaurea dealbata baltsarmainā dzelzene.
- Chlidonias leucopterus baltspārnu zīriņš.
- Arābijas baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum arabicum").
- balansa baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum balansae").
- dižā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum magnum").
- nokarenā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum nutans").
- piramidālā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum pyramidale").
- čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
- Ornithogalum balansae baltstarīšu suga.
- Ornithogalum sintenisii baltstarīšu suga.
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
- Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
- Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds.
- etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- blanco Blanko - ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
- porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
- pipari un sāls brūni balts smalkrakstains ķemmdzijas audums.
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
- sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
- trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
- fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
- tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī.
- okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
- sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
- novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī.
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
- litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos.
- citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī.
- itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- Ornithogalum umbellatum čemurainā baltstarīte.
- vairsīpoliņu baltstarīte čemurainā baltstarīte.
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
- balteņš Dem. --> balts (1).
- baltinks Dem. --> balts.
- baltiņš Dem. --> balts.
- baltskariņa Dem. --> baltskare.
- baltskarīte Dem. --> baltskare.
- baltsprāklīte Dem. --> baltsprāklis; arī cielavas epitets.
- sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā.
- Ornithogalum magnum dižā baltstarīte.
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums - balts, indīgs pulveris.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā.
- trikolore Franču trīskrāsainais karogs (zils, balts, sarkans).
- fenolftaleīns Ftalskābes anhidrīda un fenola kondensēšanās produkts, balts kristālisks pulveris.
- gaišbalts Gaiši balts.
- mārķis Gaišs, balts (plankums).
- mārks Gaišs, balts.
- emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens.
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam.
- duotāls Gvajakola karbonāts, zāļu līdzeklis, balts kristālisks pulveris.
- ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- saliformins Heksametilentetramina salicilāts, balts kristālu pulveris ar pastiprinātu heksametilentetramina iedarbību; deva ap 0,5 g.
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli.
- balsns Iebalts, balgans; balsnējs.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
- albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām.
- amiloforms Jodoforma atvietotājs, balts pulveris bez smakas.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- pupoji kāds balts ziedošs purva zieds.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs.
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- Co Kobalts (ķīm. elements).
- kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- kremavs Krēmbalts.
- baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi.
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils.
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav.
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti.
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī.
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- kā krīts ļoti bāls, retāk balts.
- balts kā krīts ļoti balts
- sniegbalts Ļoti balts, intensīvi balts.
- balts kā gulbis ļoti balts, tīrs.
- sniegains Ļoti balts; sniegbalts.
- balts kā kauls ļoti balts.
- krīta baltumā ļoti balts.
- balts kā sniegs, arī sniega baltumā ļoti balts.
- balts kā sniegs (arī krīts, piens, kauls) ļoti balts.
- linu balts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem); linbalts.
- ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
- blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- rukšulītis Mazs (balts un glīts) sivēns.
- monohroms Melnbalts; tāds, kura vienīgās tonālās gradācijas ir dažādas intensitātes tumšie un gaišie laukumi.
- diahroms melnbalts.
- fotocinkotipija Melni balts fotogrāfijas augstkodinājums cinkā bez pustoņiem.
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
- barbamils Miega līdzeklis, kas pieder pie barbiturātiem, balts amorfs pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- diaspors Minerāls, balts vai pelēks, boksītu sastāvdaļa.
- datolīts Minerāls, balts, gaišdzeltens, iezaļgans; veidojas efuzīvo iežu tukšumos, bora rūda.
- bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos.
- sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
- gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti.
- dikumarīns No trūdoša dziedniecības amoliņa izolēts balts pulveris; medicīnas vajadzībām iegūst arī sintētiski.
- Ornithogalum nutans nokarenā baltstarīte.
- balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
- jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli.
- krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
- nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- izbaltināt Panākt, ka kļūst pilnīgi balts.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- papīrbalts displejs papīrbalts monitors.
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- pentrīts Pentaeritrīttetranitrāts C(CH2ONO2)4, sprāgstviela, balts adatveidīgu kristālu pulveris.
- benzoheksonijs Pieder pie gangliolītiskiem līdzekļiem, un vienlīdz spēcīgi bloķē simpātiskos un parasimpātiskos ganglijus, balts pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis.
- Ornithogalum pyramidale piramidālā baltstarīte.
- lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās.
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
- bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu.
- amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai.
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu.
- rampalains Raibs - balts, melns un rūsgani plankumains.
- Robalta Robalts, Ponakstes pieteka.
- Robalte Robalts, Ponakstes pieteka.
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
- novaspirīns Salicīlskābes un metilēncitronskābes esteris, balts pulveris, ko lieto kā nekairinošu salicīlskābes atvietotāju.
- kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_.
- pabalts Samērā balts.
- sārtinbalts Sārtbalts.
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu.
- laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
- baltin Savienojumā ar "balts" izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu.
- baltum Savienojumā ar "balts" izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu.
- baltum balts sevišķi balts.
- pubulis Sīks, balts mākonis (debess bez neviena pubuļa).
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- pentagastrīns Sintētisks pentapeptīds, aktīvs hormona gastrīna fragments, balts, amorfs pulveris, ievadīts injekcijas veidā, spēcīgi stimulē kuņģa sekrēciju.
- lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
- snieginbalts Sniegbalts.
- sniegumbalts Sniegbalts.
- kandids Spoži balts, gaišs; nemākslots, atklāts, sirsnīgs; laimīgs.
- spilts Spoži balts, glīts.
- cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata").
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
- sidrabbalts Sudrabbalts.
- bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- anglezīts Svina rūda PbSO, bezkrāsains, balts minerāls.
- baltsare Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets; baltspure.
- baltzare Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets; baltspure.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts.
- baltpieris Tāds (parasti, kumeļš), kam ir balts vai gaišs apmatojums uz pieres.
- baltkaklains Tāds, kam balts kakls (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.); balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- baltspalvains Tāds, kam ir balts apspalvojums.
- baltspalvis Tāds, kam ir balts apspalvojums.
- baltmugurains Tāds, kam ir balts vai ļoti gaišs muguras apspalvojums, apmatojums.
- baltulens Tāds, kam ir gaiša sejas krāsa; pagaišs, iebalts.
- sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
- sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balts akots (par kažokādu).
- pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa; balts ar samērā mazu spilgtumu.
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- papīrbalts tāds, kas ir balts kā papīrs.
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- sirms Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
- baltmiecēts Tāds, kas miecējot kļuvis ļoti gaišs, balts.
- baltans Tāds, kas nav pilnīgi balts; iebalts.
- baltens Tāds, kas nav pilnīgi balts; iebalts.
- baltgans Tāds, kas nav pilnīgi balts; iebalts.
- bālgans Tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks.
- baltnējs Tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks.
- sirms Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis.
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem, āboliņu suga ("Trifolium hibridum").
- eifilīns Teofilīna un etilēndiamīna dubultsāls; balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- titāna dioksīds TiO~2~, plaši izplatīts termiski izturīgs, balts pigments ar labu segtspēju; pazīstamas divas titāna dioksīda formas: anatazs un rutils; polimēriem iesaka lietot rutilu.
- trikolors Trīskrāsu karogs, sevišķi zilbaltsarkanais franču karogs un zaļbaltsarkanais itāļu karogs, ar stateniskiem krāsu laukiem.
- Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C.
- apass Viena no tatvām - sudrabbalts pusmēness ar ragiem uz augšu - astrālās pasaules kontroles, smalkā elementa "ūdens" un svadhistāna čakras simbols.
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
- monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība).
- iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegbaltums Vispārināta īpašība --> sniegbalts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepidolīts vizlu grupas minerāls, balts, gaiši rožains vai violets; sastopams pegmatītos, greizenos; veidojas magmatiskos procesos.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
- upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
- Leucobryum glaucum zilganā baltsamtīte.
- ziloņkauls Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- blesis Zirgs, kam ir blese (balts pieres laukumiņš).
balts citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV